Astotajā gadsimtā uz pasaules vēstures skatuves uzpeldēja kultūra, kuras svarīgākais un ietekmīgākais rīks bija kuģis. Līdz pat 11. gadsimtam vikingi bija neatņemama Eiropas ikdienas sastāvdaļa: šīs skandināvu tautas aizrāvās ar ceļošanu, laupīja, tirgojās un kontrolēja tirdzniecības ceļus no Anglijas un Īslandes līdz pat Bizantijai un arābu kalifātiem. Viņi bija pirmie eiropieši, kuri apmeklēja Ziemeļameriku. Pa ceļam viņi nepabrauca garām Kurzemes piekrastei, un daļa no viņiem šeit apmetās uz dzīvi. Jo šī taču ir brīnišķīga vieta! Liecības par vikingu ceļojumiem un mijiedarbību ar tādām vietējām kultūrām kā kurši Austrumbaltijas piekrastē glabā Grobiņas arheoloģiskais ansamblis.
Kurzemes piekraste ir bijusi aktīvs un darbīgs reģions gadsimtiem ilgi, te kūsājusi tirdzniecība un migrācija. Vikingu klātbūtne Grobiņā no septītā līdz devītajam gadsimtam ir vēl viena Latvijas rindkopa pasaules vēstures grāmatā un atmiņā. Grobiņā cits citam līdzās dzīvoja skandināvi, kurši un, iespējams, arī citas tautības. Tas bija viens no svarīgākajiem tirdzniecības centriem Baltijas reģionā un Eiropas tālās tirdzniecības, sakaru, amatniecības un kultūras centrs.
Šobrīd Grobiņas arheoloģiskais ansamblis atrodas UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā un tas ir pirmais solis uz iekļaušanu starptautiskajā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Grobiņā esošie arheoloģiskie pieminekļi palīdz iztēloties, kā šeit izskatījās pirms vairāk nekā tūkstoš gadiem. Senkapi un pilskalni, kas kompakti izvietoti Grobiņā un tās tuvākajā apkārtnē, uzbur ikviena fantāzijās īstu viduslaiku ainavu. Un kā nu ne, jo visi šie vēstures pieminekļi veidojušies no septītā līdz trīspadsmitajam gadsimtam.
Esam pratuši tos nosargāt no asā laika zoba un saglabāt nākamajām paaudzēm. Vikingu pēcteči — skandināvi — par to noteikti ir ļoti pateicīgi, jo var redzēt, kur viņu senči spēruši savu kāju. Tas iedrošina arī šodien pie mums Latvijā ierasties ciemos, lai baudītu skaisto dabu un gadsimtiem seno vēsturi visapkārt.
Vizuālais materiāls:
1. attēls - Juris Urtāns, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde.
2. un 3. attēls - Ieva Švarca
