Kurš gan būtu domājis, ka puisēns, kuram bērnībā bijusi ļoti vāja redze, vēlāk dzīvē radīs zīmējumus ar teju fotogrāfisku precizitāti un sniegs unikālu devumu Latvijas kultūras vēsturē? Johans Kristofs Broce, dzimis Gerlicā, gandrīz pirms 350 gadiem saņēma piedāvājumu strādāt par mājskolotāju Rīgā. Viņa aizraušanās jau no bērnības bijusi vēsture un vietu iemūžināšana, kuras viena otru organiski papildinājušas. Arī, ierodoties Baltijas teritorijā un pavadot tajā 50 savus dzīves gadus, Broce nenogurstoši vācis un apstrādājis dažādas vēstures liecības, paralēli uz papīra attēlojot teju visu sev apkārt esošo – sākot ar laikabiedru portretiem un beidzot ar smalkiem tā laika ģerboņu un monētu attēlojumiem.
Laikā, kad sapnis par fotoaparātiem pat vēl nebija dzimis, Johana Kristofa Broces apbrīnojami skrupulozā mākslinieka pieeja palīdzēja viņam radīt darbus, kuros nākas ieskatīties vērīgāk, lai pārliecinātos, ka tie zīmēti ar roku, nevis iemūžināti ar fotokameru. Tajos caurvijas tematiskā daudzveidība, attēlojot ne vien tā laika Baltijas arhitektūru, bet arī sadzīvi, paražas un dažādus sabiedrības pārstāvjus. Viņa talants sniedz latviešiem iespēju, gluži vai iekāpt laika mašīnā un izstaigāt Latviju trīs gadsimtus senā pagātnē. Mūsdienās mākslinieka radītie zīmējumi palīdz arī vēstures izzināšanā gan bērniem skolā, kam šī ir, iespējams, pirmā vizuālā saskarsme ar senatnes vērtībām – tā laika arhitektūru, izmantotajām ierīcēm un apģērbiem –, gan sniedz informāciju etnogrāfijas, arhitektūras vēstures, ģenealoģijas u.c. nozaru pētniekiem.
Johana Kristofa Broces kolekciju, kas apkopota 104 sējumos, veido ne tikai rūpīgi izstrādātie zīmējumi un to komentāri, bet arī rokraksti, personu reģistri, topogrāfiskās kartes, gravīras, iespieddarbi un vietu apraksti par Latvijas teritorijas vēsturi. Kolekcijai, kas glabājas Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā, piemīt absolūta unikalitāte tās tematiskajos plašumos, izpildījuma kvalitātes ziņā un satura vienreizējumā. Johanam Kristofam Brocem izdevies atstāt vēstures liecību, kas veido visaptverošu informācijas kuģi par vesela laikmeta rakstura iezīmēm Latvijas teritorijā. Zīmējumu un aprakstu krājums ir neatkārtojama iespēja paplašināt Eiropas iedzīvotāju priekšstatus par Latviju un Igauniju, un to nozīme pārsniedz lokālās robežas.
Vizuālais materiāls:
1) Johans Kristofs Broce. Skats uz Rīgas Sv.Jēkaba baznīcas daļu, Ķeizarisko liceju baznīcai līdzās un Mazās Pils ielas vienu pusi. Akvarelis. 1785.
2) Johans Kristofs Broce. Zasumuižas jeb Šteinhauera papīrdzirnavu skats netālu no Rīgas Pārdaugavā 1794. gadā. Tušas mazgājums.
3) Johans Kristofs Broce pēc Voldemāra Dītriha fon Budberga-Beninghauzena (Woldemar Dietrich von Budberg-Bönningshausen, 1740-1784). Grāvenheide pie Juglas ezera, pēc barona Voldemāra fon Budberga Anno 1781 gleznotas gleznas. Ap 1797? Akvarelis.
4) Johans Kristofs Broce. Rīgas zviedru draudzes apzeltītais sudraba biķeris (1580). Ap 1809. Tušas zīmējums.
5) Johans Kristofs Broce pēc Nikolaja Kēlera (Köhler, *1705). Rīgas pils no Daugavas puses 1767. gadā. Akvarelis. [Ap 1818]
