Dziedot dzimu, dziedot augu, dziedot mūžu nodzīvoj’ – tā vēsta viena no latviešu tautas zināmākajām tautasdziesmām. Nevienam nav noslēpums, ka tieši mūsu tautasdziesmām, tautas mūzikai un folklorai kopumā, bijusi vitāla nozīme latviešu pašapziņas veidošanā un celšanā. Tā spējusi saliedēt cilvēkus vēl pirms mūsu valsts oficiālās dibināšanas, kā arī pēcāk – 20.gs 80.-90. gados –, kad Latvijai nācās cīnīties par neatkarības atjaunošanu. Tautasdziesmas gadsimtu vijās kalpojušas gan kā nacionālās identitātes ģerbonis, gan bijis dzinulis citu mūzikas veidu nacionālā stila attīstībā.
Latviešu folkloras krātuve (LFK) neilgi pēc savas dibināšanas, 1926. gadā, mērķtiecīgi iegādājusies divus fonogrāfus, lai ieskaņotu dažādus tautas mūzikas skaņu darbus. Nākamo divdesmit gadu laikā, uz šiem fonogrāfa vaska cilindriem, tapusi autentisku audioierakstu kolekcija. Fonogrāfa ieskaņojumi pēcāk izmantoti, lai no 3 minūšu garajiem ierakstiem, atšifrētu tautas dziesmu melodijas un vēlāk arī tās publicētu. Tie ir senākie tradicionālās mūzikas ieskaņojumi no visas Latvijas, kurus papildina dziesmu pilnie teksti un nošu transkripcijas. Šobrīd Latvijas folkloras krātuvē atrodas pavisam 180 valces, glabājot sevī 1068 tautas melodiju ieskaņojumus un transkripcijas.
Lai gan mūsdienās sastopamies ar visdažādākajām tautasdziesmu apdarēm un to izpildījumiem, šī kolekcija dod vienreizēju iespēju saklausīt dzirdes gleznu ar latviešu tautasdziesmu vokālo izpildījumu 20. gs. pirmajā pusē. Ierakstu unikalitāte mīt arī to daudzveidībā, jo starp tūkstošiem melodiju, sastopama gan izlokšņu, gan muzikāla dažādība, tajā skaitā, gadskārtu ieražu dziesmas, šūpuļdziesmas, ģimenes godu dziesmas, sadzīves dziesmas, ziņģes u.c. Tikpat unikāls ir arī pats ierakstu veicējs – fonogrāfs, kuram tika izmantoti vaska cilindri jeb valces. Lai gan tas bijis moderns un plaši izplatīts audio ierakstu veids pagājušā gadsimta 30. gados, mūsdienās jau kļuvis par teju relikviju, vēsturisko ierakstu kontekstā.
LFK valču kolekcija ir neatņemama daļa no latviešu tautas mūzikas zelta krājuma. Tradicionālās mūzikas un folkloras pētniekiem tā sniedz iespēju atklāt dažādas novada īpatnības, savukārt folkloras kopām un etnogrāfiskajiem ansambļiem valču ieraksti palīdz apgūt sava novada dziesmas ar pavisam autentisku un nebijušu pieeju. Nenoliedzami, tas ir neaizstājams avots, kurš pateicoties digitalizācijas laikmetam, ikvienam dāvā iespēju uzzināt, kā skanēja latviešu vokālā mūzika 20. gadsimta pirmajā pusē.
Vizuālais materiāls:
1) Valce Nr. 34. Ieraksts veikts 1928. gadā Ēdolē. Ieraksta autores Annas Bērzkalnes piezīmes. Teicēja Ieva Brauna (dzimusi Didrihsone). Latviešu folkloras krātuves valču kolekcija. Foto: Didzis Grodzs
2) Valce Nr. 34. Ieraksts veikts 1928. gadā Ēdolē. Ieraksta autores Annas Bērzkalnes piezīmes. Teicēja Ieva Brauna (dzimusi Didrihsone). Foto: Didzis Grodzs
3) Valce Nr. 112. Ieraksts veikts 1928. gadā Sidgundā. Ieraksta autore Anna Bērzkalne. Teicēja Dz. Lase. Latviešu folkloras krātuves valču kolekcija. Foto: Didzis Grodzs
4) Latviešu folkloras krātuves fonogrāfs "Edison Bell". Foto: Didzis Grodzs
5) Latviešu folkloras krātuves fonogrāfs "Excelsior". Foto: Didzis Grodzs
