Daži unikāli vēstures brīži pacietīgi gaida savu īsto stundu, lai nāktu gaismā un pārsteigtu visu pasauli ar vienkāršo un reizumis apdullinošo patiesību par pagātni. Reiz Ēģiptē faraons Ehnatons reformēja reliģiju, pievērsdams ēģiptiešus viendievībai. Pēc viņa nāves Ēģiptes priesteri atcēla Ehnatona reformu, bet pašu Ehnatonu, kurš valdīja četrpadsmitajā gadsimtā p.m.ē., izdzēsa no visiem vēstures ierakstiem. Pasaule par viņu uzzināja tikai pēc atklājumiem arheoloģiskajos izrakumos deviņpadsmitajā gadsimtā, un tad nāca gaismā arī priesteru rīcība.
Ticība saviem spēkiem neiespējama pārspēka priekšā un neatlaidīga vēlme mainīt un mainīties. Nav viegli noticēt tādam dzīves sparam pēc divkāršas — komunistu un nacistu — okupācijas 1944. gadā, kad frontes līnija jau trešo reizi gatavojās velties pāri pirms pāris gadiem vēl neatkarīgai Latvijai. Tieši tad Konstantīna Čakstes vadībā izveidojās Latvijas Centrālā Padome ar mērķi atjaunot neatkarīgu Latvijas valsti un armiju, lai cīnītos pret okupāciju. Tie bija Latvijas kultūras un sabiedriskie darbinieki, kuri pēc vairākiem šausmu gadiem joprojām spēja saglabāt ticību brīvai un neatkarīgai Latvijai.
17. martā memorandu parakstīja 189 personas, riskējot ar savu dzīvību. Nosodot komunistu un nacistu okupācijas un pieprasot neatkarību, viņi atteicās no sadarbības ar totalitārajām varām. Memorandu izgatavoja vairākos eksemplāros un pārfotografēja ar nolūku izvest no Latvijas un nodot Rietumu sabiedroto valdībām. Taču līdz pat divdesmit pirmajam gadsimtam neviens oriģināls nebija zināms, vien liecības par tā eksistenci, dažādiem teksta variantiem un pretrunīgas ziņas par tā parakstītājiem. Vai Konstantīna Čakstes vadītā pārdrošā iniciatīva ir vien leģenda, apvīta ar mītiem un puspatiesībām?
UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālais saraksts šobrīd nosauc vārdā dokumentu, kuru iespējams ieraudzīt, aptaustīt un izlasīt. No tā šķiļas apdullinoša patiesība: nevienai totalitārajai varai nav bijušas svarīgas pakļauto tautu intereses. Tām bija nepatīkama arī Latvijas Centrālās padomes darbība un šis dokuments. To centās iznīcināt un nepieminēt. Taču Memoranda oriģināls nav zudis. Tas bija paslēpts Rīgā kādā dzīvoklī zem grīdas dēļiem, kur to 2001. gadā atrada, veicot remontdarbus. Šajā dzīvoklī bija pierakstīta Lāčplēša Kara ordeņa kavaliere un nacionālās pretošanās dalībniece Valija Vaščuna–Jansone, kuras vīrs inženieris Vilhelms Jansons ir atrodams Memoranda parakstītāju vidū. Tikai pateicoties laimīgai apstākļu sakritībai, Memorands ir nonācis līdz mūsdienām tik labi saglabājies. Tikai pateicoties Memorandam, ir vēlreiz apstiprinājusies cilvēces neizsīkstošā vēlme vienmēr būt brīvai un neatkarīgai.
Vizuālais materiāls:
