Pilsēta ir kā organisms, kas aug, attīstās un mainās. Mums ir paveicies, ka Latvijas sirds ir sena un nozīmīga pilsēta – Rīga. Kopš viduslaikos tā kļuva par vienu no svarīgākajiem Hanzas savienības centriem, to jau vairākus gadsimtus var dēvēt par Baltijas jūras reģiona metropoli.
Kā gadsimtus pārdzīvojušajiem, bet mēmajiem Rīgas mūriem dot balsi, lai stāstītu par tiem, kas Rīgu cēluši, veidojuši un tajā dzīvojuši? Šo stāstu mums atklāj Rīgas pilsētas rātes protokolu grāmatas, kas atspoguļo metropoles dzīvi un attīstību gandrīz 300 gadu laikā.
Tas ir garš laika nogrieznis – 1603. gadā nomira Anglijas karaliene Elizabete I un Galileo Galilejs vēl lūkojās zvaigžņotajās debesīs, bet 1890. gadā pa Eiropas ceļiem jau brauca pirmās automašīnas un kinematogrāfija bija savas dzimšanas priekšvakarā. Kardinālas pārmaiņas politiskajā iekārtā un sabiedrības uzbūvē, un industriālā revolūcija, kas aizsāka vēl nepieredzētu urbanizācijas vilni, pārvērta pasauli. Pārmaiņas ietekmēja arī Rīgu, kura trīs gadsimtu laikā paspēja atrasties Polijas, tad Zviedrijas un visbeidzot Krievijas impērijas sastāvā, tā zaudēja savus viduslaiku nocietinājumus, un tajā mītošo iedzīvotāju skaits desmitkāršojās.
Bet ko vēsta šie protokoli? Latvijas Nacionālais arhīvs glabā 386 Rīgas pilsētas rātes protokolu grāmatas, tā saukto publicu jeb publiskos protokolus. Tie dokumentē kādreizējas Rīgas galvenās pārvaldes institūcijas – Rīgas rātes jeb maģistrāta – darbību laikā no 1603. gada līdz likvidācijai 1890. gadā. Rāte bija atbildīga par pilsētas dzīves organizēšanu, likumdošanu, naudas sadali, likumu un kārtības uzturēšanu, pilsētas garīgās dzīves pārraudzību un pilsētnieku interešu pārstāvniecību ārpolitiskos jautājumos. Tādēļ protokoli ļauj mums ielūkoties pilsētas pagātnes nozīmīgākajos politiskajos notikumos, ekonomiskajās, sociālajās un kultūras norisēs. Tie arī paver durvis uz pagātnes rīdzinieku paaudzēm, spilgti atainojot Rīgas multikulturālo raksturu.
Kam mums jāpateicas par skrupulozo rātes sēdēs izskatīto jautājumu un pieņemto lēmumu fiksāciju – lietvedības un ierēdniecības uzplaukumam. Rātes protokoli ir piemineklis jauno laiku rakstības kultūrai un lietvedības tradīcijām, kas Eiropā aizsākās 16. gs. nogalē, kad veidojās centralizētas pārvaldes struktūras, radās ierēdniecība un tika aizsākta sistemātiska pārvaldes iestāžu darba dokumentācija, radot protokolus, reģistrus un citas dokumentu sērijas.
Kamēr vēsturiskie notikumi, īpaši 20. gadsimta postošā karadarbība, no Latvijas vēstures stāsta izrāva veselas nodaļas svarīgu faktu un ikdienas dzīves dokumentācijas, Rīgas pilsēta spēja gan apkopot, gan nosargāt savus vēsturiskos dokumentus. Tie mums vēsta gan par Latvijai un mūsu reģionam izšķirošiem notikumiem, kuri Rīgā aizsākušies un norisinājušies, gan raksturo un dod balsi aizgājušajām rīdzinieku paaudzēm.
Vizuālais materiāls:
1) Latvijas Valsts vēstures arhīva glabātuve Rīgā, Palasta ielā 4. 1890. gadā jaunuzceltajā Rīgas Doma muzejā tika izbūvētas telpas 1882. gadā dibinātajam Rīgas pilsētas arhīvam, kurās tika apkopoti likvidētās rātes un tai pakļauto institūciju dokumenti. Rīgas rātes protokoli turpina glabāties tiem vēsturiski izveidotajās telpās. Foto: Marika Vanaga, 2015.
2) 1821. gada II pusgada rātes protokolu sējums. Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas valsts vēstures arhīvs (LNA LVVA), 749.f (Rīgas maģistrāta galvenā kanceleja)., 6. apr., 250. l. Foto: Marika Vanaga, 2021.
3) 1821. gada II pusgada rātes protokolu sējums. Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas valsts vēstures arhīvs (LNA LVVA), 749.f (Rīgas maģistrāta galvenā kanceleja)., 6. apr., 250. l. Foto: Marika Vanaga, 2021.
4) ragments no 1821. gada 28. decembra rātes sēdes protokola. LNA LVVA, 749.f., 6. apr., 250. l., 529. lp. Rātes sēžu protokolēšana gadsimtu gaitā notika gandrīz nemainīgi. Protokola sākumā tika uzskaitīti visi sēdes dalībnieki. Tālāk tika izvērsti aprakstīts katrs sēdē izskatāmais jautājums un tā sakarā pieņemtais lēmums. Protokola noslēgumā sekoja sēdē dalību ņēmušo rātskungu paraksti. Foto: Marika Vanaga, 2021.
