Mūsdienās, kad pasaules iemūžināšana ir rokas stiepiena un viena kameras klikšķa attālumā, nereti aizmirstam vai pat nespējam iztēloties fotogrāfijas attīstības samērā neseno vēsturi, un šī tehnoloģiskā izgudrojuma nozīmību.
Pirms simts gadiem fotomāksla nebija pat uz pusi tik pieejama un vienkārša kā šobrīd. Tolaik vēl nebija lietotnes, kuras ar filtru starpniecību pat viss neveiksmīgākās fotogrāfijas padarītu par vizuālu baudījumu, un fotomākslas praktizētājiem bija liels izaicinājums pašrocīgi apgūt tehniku un pilnveidot savas prasmes. Tādēļ liela nozīme bija fotodarbnīcām, kurās savu arodu izkopa fotogrāfijas entuziasti.
Latvijas Fotogrāfijas muzeja krājumā glabājas vienas šādas fotogrāfijas meistardarbnīcas kolekcija. Tā ir Strenču fotodarbnīca, kuras stikla plašu kolekciju veido 13 000 vienības. Šajos foto mirkļos tverta Strenču un tās apkārtnes dzīve no 20. gadsimta 20. līdz 50. gadiem. Fotodarbnīcā strādājuši tādi fotogrāfi kā Dāvis Spunde, Jānis Ziemeļnieks, viņa māsa Paulīne Kraukle un brālis Konrāds Krauklis. Viņi bija izcili fotogrāfi, kuri, izmantojot māksliniecisko talantu un izdomu, mums mantojumā atstājuši sava laika pasauli.
Fotogrāfi tolaik bija vieni no svarīgākajiem vietējās dzīves hronistiem, un šī kolekcija veido unikālu stāstu par Strenčiem un to iedzīvotājiem. Vairākos tūkstošos stikla plašu atainota cilvēka dzīve visā tās daudzveidībā no prozaiskām nodarbēm līdz īpašiem notikumiem, gan priekos, gan bēdās. Iemūžināts tika viss – skolas un darba gaitas, ģimenes svinības un karnevāli, sportošana un atpūta pie ūdens, ikgadējie pali Gaujā un retie saules aptumsumi.
Līdz ar provinces iedzīvotāju ikdienu, fotogrāfijas arī raksturo nozīmīgo Latvijas kā valsts veidošanās posmu, un parāda, kā tas ietekmēja Strenčus kā pilsētu. Kolekcijā redzam kā pilsētā tika celti jauni nami un tika labiekārtotas ielas. Vienlaikus fotogrāfijās jaušama Strenču apkārtnes savdabība un unikalitāte, īpaši neparastā Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma daļa – Gaujas plostnieku tradīcijas. Strenči, kas burtiski izauga no mežrūpniecības un plostniecības, ne velti tiek dēvēti par Gaujas plostnieku galvaspilsētu.
Šī kolekcija mums arī dod ieskatu tehnoloģiskajā fotogrāfijas attīstības vēsturē. Stikla plates bija nozīmīgs pavērsiens fotomākslā, kas radīja iedīgļus tādu fotogrāfiju un kinofilmu attīstībai, kādas to pazīstam mūsdienās.
Neviena cita Latvijas, iespējams, pat Eiropas pilsēta un tās iedzīvotāji nav tik plaši un regulāri iemūžināti. Šie foto mirkļi rosina mūsu iztēli un raisa pārdomas, kā mainījusies cilvēku ikdienas dzīve un pasaules uztvere. Fotogrāfijas ļauj laikabiedru acīm paraudzīties kā tehniskais progress pāris desmitgažu laikā izmainīja provinces iedzīvotāju ikdienu.
Vizuālais materiāls:
1) Strenču foto darbnīca. Plostnieku grupa ar ķekšiem Gaujas krastā. 1920. - 1940.gadi (Latvijas Fotogrāfijas muzejs)
2) Strenču foto darbnīca. Taksodermijas darbnīcā. 1920.- 1930. gadi (Latvijas Fotogrāfijas muzejs)
3) Strenču foto darbnīca. Divas jaunietes fotosalonā. 1920.- 1930. gadi (Latvijas Fotogrāfijas muzejs)
