Rīga vairāk nekā astoņus gadsimtus ir veidojusies, uzturējusi un izmantojusi priekšrocību būt par Rietumu un Austrumu krustpunktu. Ikkatra ēka šeit ir mazs vēstures acumirklis. Hanzas savienība, impērijas un karaļvalstis te atstājušas arhitektūras dārgumus, ko esam spējuši saglabāt līdz mūsdienām. Tas radījis unikālo Rīgu, kuras vēsturiskais centrs iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Šauro un lokano Vecrīgas ielu viduslaiku apbūvē dimd tirgoņu un amatnieku atstātais darba spars un tikums. Rīga ātri vien pēc dibināšanas 1201. gadā kļuva par vienu no nozīmīgākajiem Hanzas savienības tirdzniecības centriem Austrumeiropā. Cunftes un ģildes, māksla un kultūra te gājusi roku rokā.
Ārpus Vecrīgas mūriem parki piepilda Rīgu ar reibinošu smaržu, bet Čaka apdzejotie bulvāri turpina kūpēt. Tajos stāv pasaulē bagātākais jūgendstila mantojums. Uz ēku sienām domīgas sejas, savdabīgi stāvi, torņu un kroņu salikumi. Vai kāds maz var šodien iedomāties, ka pirms gadsimta ēkas uzskatīja par pārāk drosmīgām un pat aicināja nojaukt?
Rīgā krāšņumam līdzās vienmēr bijusi mērenība. Tai raksturīga arī zema apbūve, cilvēks te nepazūd starp ēkām. Deviņpadsmitā gadsimta koka arhitektūra dzīvo saskanīgā ritmā ar diženajām jūgendstila celtnēm. Pat koka arhitektūra te tik labi saglabājusies, ka viegli izsekot būvniecības pakāpeniskai attīstībai. Rīgu būvēja rīdzinieki, un mēs cienām ieguldīto darbu, to uzturot, atjaunojot un rekonstruējot.
Līdz pat 1. pasaules karam Rīga bija vienīgā pilsēta Baltijā, kur varēja apgūt arhitektūru. Rīga ietekmēja ne vien Baltijas, bet visas cariskās Krievijas rietumu pilsētu vaibstus. Šīs ietekmes pamats ir izsmalcinātība un gaume. To var novērtēt ikviens pilsētas viesis un iedzīvotājs, stāvot Daugavas kreisajā krastā un raugoties tai pāri uz Vecrīgas siluetu. Unikāls skats, kas saglabāts un saudzēts.
Vizuālais materiāls: Evija Maļkēviča
