1963. gadā Gudeniekos tika atrasta nafta. Tās bija pirmās naftas atradnes Baltijā. Kāpēc neviens par to nezina un nedomā, kad ierodas Gudeniekos? Tāpēc, ka daudz spēcīgāka enerģija plūst no visapkārt esošās suitu kultūrtelpas. Reiz, izolēti no apkārt esošajiem luterāņu novadiem, katoļticīgie suiti kopienā saglabāja savu atšķirīgo dzīvesveidu un, protams, neaizmirstamo dziedāšanas veidu – burdonu. Šodien suiti vairs nav noslēgušies, bet dalās savās tradīcijās un pieredzē gan Latvijā, gan pasaulē.
Suiti apdzīvo Kurzemes piekrastes Ziemeļrietumu daļu. Kaut teritorija — aptuveni 400 kvadrātkilometru — ir par ceturto daļu lielāka nekā Rīga, iedzīvotāju skaits tajā ir stipri mazāks. Trijos suitu kultūrtelpas novados kopumā dzīvo aptuveni divi tūkstoši suitu, un to skaits samazinās. Tāpēc 2009. gadā suitu kultūrtelpa tika iekļauta UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma, kam jānodrošina neatliekama saglabāšana, sarakstā.
Laikmetā, kad migrācija uzņēmusi aizvien lielākus apgriezienus un suitu kultūrtelpai raksturīgās tradīcijas netika pastāvīgi koptas visā kopienā, mazinājās jaunās paaudzes interese un lepnums par suitu identitāti. Taču pēdējos gadus lietas gājušas uz labo pusi. Nu atkal svētkos redzami suiti tradicionālajos tautastērpos, Alsungas vidusskolā ir atsevišķs mācību priekšmets „Suitu novada mācība”, bet Starptautiskais burdona festivāls kopā pulcina dziedātājus no Baltijas, Balkāniem, Gruzijas un Pireneju pussalas, kas ir tās nedaudzās pasaules vietas, kur šī senā, pirmskristietības dziedāšanas tradīcija joprojām saglabājusies.
Kas tad ir unikālais suitu kultūrtelpā? Ne tikai sieviešu īpatnējais dziedājums, kas veidojas, teiktajai melodijai saplūstot ar fonā vilktu ē-o skaņu, un krāšņais tērps, bet arī bagātīgās kāzu tradīcijas, dejas kokļu, dūdu un bukuraga pavadībā dažādos svētkos, sava ēdienu virtuve un valodas izloksne. Nemaz nerunājot par smalkajiem radurakstiem, kur rads rada galā, jo precības ar visapkārt suitu kultūras salai esošajiem luterāņiem ilgu laiku bija stingri noliegtas. Un, starp citu, daudz dzirdētās burdona stila apdziedāšanās dziesmas ir vien maza daļa no to kopējā apjoma. Folkloras fondos glabājas vairāk nekā 50 tūkstoši suitu tautasdziesmu.
Vizuālais materiāls: Vineta Jaunzeme
